Tad ievēroju, ka mazais puika ātri piestaigā teju pie katra ēdāja. Nepagāja ilgs laiks, līdz viņš bija ticis arī līdz manam galdiņam un, izstiepis roku un pavērsis pret mani žēlīgi lūdzošas acis, nepārprotami lūdza naudu. Man, protams, nebija žēl. Būtu uz paplātes mazie kartupelīši vai vismaz pīrāgs, atdotu arī tos. Kaut gan pašai naudiņa nebūt nekrīt pa visām kabatām ārā, ja bērnam vajag, tad vajag. Aši izvilku to, kas bija palicis manā kabatā. Pie sevis rēķināju, cik jāpataupa autobusa biļetei... ahā, trīs lati jāatstāj... tātad pārējos četrdesmit santīmus varu iedot puisim. Sniedzu tos viņam, bet, ieraudzījis arī spīdīgās monētas manā plaukstā, viņš uzstājīgi norādīja, ka jādod arī tās. Mēģināju ar viņu runāt, bet viņš nesaprata absolūti neko, tikai žestikulēja un kaut ko murmināja sazin kādā valodā. Saņēmis manus 40 santīmus, ar visai neapmierinātu sejas izteiksmi, viņš devās pie nākamā galdiņa.



Pēc stundas tas atkārtojās. Es biju tikusi līdz otrajai grāmatas nodaļai, bet viņš - veica „otro apli”. Vēl pēc stundas ieradās pavecāka kundze, pieņemu, viņa māte. Viņa darīja tieši to pašu, tikai šoreiz – ar nelielu plakātu, kur krievu valodā tika minēts lūguma iemesls. Tā kā ar krievu valodu esmu uz „Jūs”, man nebija ne mazākās nojausmas, kāds ir viņas bēdu stāsts. Zinu tikai to, ka ik pēc stundas viņa, pamīšus ar mazo puiku, veica „sirojumu” cauri McDonalda telpām.

Domāju, tie bija rumāņi. Pilnīgi noteikti. Pirms gada medijus pāršalca ziņa par rumāņu autobusiem, kuri „pietauvojas” Rīgas ielās ar vienu vienīgu mērķi – ubagot. Nezinu, kur palika pārējie, bet šie izskatījās spilgti piemēri. Tā kā pati neesmu rīdziniece, par to, kas notiek katru dienu, neesmu „lietas kursā”, bet pat tās pašas reizes, kad nākas šķērsot gājēju pāreju pie t/c Origo, es redzu to pašu sievieti – ja vienu reizi viņa korekti tupēja pārejas malā – pie staba, tad nākamajā reizē jau klanījās pārejas vidū, manāmi traucējot gājēju plūsmu. Ievēroju ,ka viņa bija tērpta tumšās, vietām saplēstās drēbēs, ar vai bez neliela plakāta.



Vakar soļoju cauri Rīgas autoostai un atkal pamanīju diedelnieku ģimenīti. Nu viņi bija veseli četri – divas pavecākas sievietes un jau minētā māte ar mazo puiku. Viņas bija ieņēmušas soliņus pie margām un apkrāvušās ar kaut kādiem maisiem, kuru saturu nevarēja redzēt, puika tikmēr vienkārši „trinās” apkārt mātei.

Nedaudz papētīju, kādu vēl informāciju sniedz globālais tīmeklis :

172.1 pants. Nepilngadīgo iesaistīšana ubagošanā
Par nepilngadīgo (vecumā līdz sešpadsmit gadiem) iesaistīšanu vai izmantošanu ubagošanā, ja to izdarījusi pilngadīga persona, –
uzliek naudas sodu līdz simt latiem.
Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, –
uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
(17.06.1998. likuma redakcijā)

/Un puika ar sanbernāra acīm noteikti tika sūtīts ./

Par agresīvu tiek uzskatīta ubagošana:
- pie bankomātiem
- no cilvēkiem veikalos, ēdnīcās, restorānos u.tml.
- reliģisku un citu svētvietu tuvumā
- bāžoties virsū pa atvērtas mašīnas logu
- tumšajās diennakts stundās
- mācoties cilvēkiem virsū no mugurpuses, kad tie izkāpj no automašīnām
- skaļā balsī, pavadot to visu ar izteiksmīgiem žestiem
- izmantojot dažādus aizvainojumus, apvainojumus un slēptus draudus
- nepieņemot negatīvu atbildi uz lūgumu iedot naudu, kā arī sekošana cilvēkam ar purpināšanu pēc negatīvas atbildes saņemšanas
- pieprasot vēl vairāk naudas pēc tam, kad „upuris” kaut ko jau ir iedevis
- pietuvojoties „upurim” ļoti tuvu, ar vai bez fiziska kontakta palīdzību, šķērsojot tam ceļu
- izveidojot „savu mājokli” tieši pie kādas respektablas ēkas, cerībā, ka kāds samaksās, lai ubagotājs iespējami ātrāk dotos prom
- kopā ar dzīvniekiem, bērniem
u.c.
/Tribīne/
Pēc šī spriežot, puika bija agresīvs ubagotājs

Pirms gada Apollo sniedza informāciju par rumāņiem, kuri ubago Rīgas tramvajā - 19 gadu vecs jaunietis un trīs nepilngadīgi bērni.

Un vēl daži komentāri Mango.lv :

Elīna, 08.05.2009 12:36
Laikam visi ir redzējuši sievieti, kas ubago pie t/c "Origo" pazemes gājēju pārejas. Biju ļoti izbrīnīta, kad satiko šo kundzi pie kases "Stockmann" pārtikas nodaļā, kad šī norēķinājās par delikatesēm, svaigi cepto maizi un "Perrier" minerālūdeni.

y, 26.05.2009 23:19

Man visu laiku izbrīna tie, kuri dod šiem "ubagotājiem" tos santīmus
Nē,  protams, kas tad tas ir, kaut 10 sančus un pašam silti ap sirdi, ka esi "palīdzējis"
Paklau, a Jūs matemātiku kādreiz esat mācījušies, jeb 2+2*2=8 ???!!! ja jā, tad viss skaidrs
Es principiāli nedodu ne santīma - un neesmu tas sliktāk pelnošais
Bet draudzējos ar matemātiku
Cik cilvēki iziet caur tuneli pie ORIGO dienas laikā? Kādi 50 000?
Ja tam ubagotājam met tikai katrs 1000-šais pa 10 sant - cik tad dienā salasās?
5Ls !!!!!!!!!!!!!
Bet mūsu tauta jau ir devīga, labi, ja met tikai katrs 500-tais - 10Ls - cik te no rakstītājiem pelna 10Ls diena, tas ir 200 uz rokas???? !!!!
A ja katrs 100-tais, kas jau butu tā kā ticamāks skaitlis
Eu, kurš biezais te pelna pa 50Ls dienā !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Ko Jūs domājat, tur tāpat vien stāv????

***
Kādu laiku atpakaļ pa krievijas tv bija raidījums, kur bija paradīts, ka MĀCĀS ubagot, cilvēki pat kājas sev salauž, lai tikai "labi" izskatītos.
Ja nav kāda locekļa - vispār super, panākums garantēts.
Mācīja, kā pareizi - pazemīgi skatīties, kā lūgt u.t.t.
Vesels bizness - un gan jau ka kaut kas atlec arī policistiem, lai tie neaiztiktu šitos "bomžus".

Vēl lielāka „zelta bedre” šiem cilvēkiem ir Norvēģija. Tur šādu bērnu ir „vairāk nekā saprašana”. No Rumānijas uz Norvēģiju viņus ir atveduši pašu vecāki, viņi spiesti ņemt līdzi bērnus, lai varētu atļauties viņu izglītošanu Rumānijā. Tomēr organizācijas "Glābiet bērnus" reģionālais koordinators Brinjars Nilsens aicina norvēģus mazajiem ubagiem naudu nedot, jo tādējādi tikai tiks veicināts tas, ka no Rumānijas skolām tiks izņemti vēl vairāk bērnu, lai dotos uz ārzemēm un tur nodarbotos ar ienesīgo ubagošanu. Dodot naudu, mēs sekmējam šī tirgus rašanos un uzturēšanu.

Es labprāt iemetu pāris santīmus tiem cilvēkiem, kas uz ielas kaut ko spēlē vai vispār - kaut ko dara. Kāds mans draugs teica, ka pāris reizes manījis Vecrīgas ielās pavecu kundzīti, kura mūzikas pavadījumā vienkārši dejoja. Lūk, izdoma!!! Protams, daļa garāmgājēju nodomās - vecums nenāk viens... bet viņa vismaz cenšas! Šeit netiek runāts par tiem cilvēkiem, kuriem ir kādi fiziski defekti, kas liedz šādi "pelnīt naudiņu".



Un vēl - noteikti esat manījuši ielās arī pavecus vīrus, kuri, nevis aizbildinās ar alkām pēc maizītes, bet gan skaidri un gaiši pasaka - sorry, man tiešām gribas aliņu...
...galu galā var sanākt, ka Tu, labu gribēdams, izvelc no sava iepirkuma maisa tikko pirkto kukulīti un sniedz to cilvēkam, kurš lūdz pēc maizes, bet viņš - nolamājas un sūta Tevi piecas mājas tālāk... /un , protams, vienmēr ir izņēmumi./



Pirms kāda laika lasīju interviju "Sestdienā" ar vīrieti, kurš izķepurojies no bezpajumtnieka dzīves. Viņš teica:" Ubagi nelūdz pārtikai, viņi pērk alkaholu un cigaretes, vismaz tā darīju es. Biju pieradis ēst TĀDAS delikateses, par kurām pensionārs varētu vien sapņot. Katru vakaru gāju savu iemīto taciņu uz kādu restorānu, kur dienas beigās mēs dabūjām gan lašus, gan ikrus. Tagad lasi pat redzēt negribas... "

No vienas puses – gribas palīdzēt, no otras – vai maz ir vērts?!

 

Kristīne Velkere