EUROCAMP – 18
Šogad no 26. jūlija līdz 16. augustam jau 18. reizi Vācijā (Pesekendorfā) uz Eurocamp (EC) pulcējās 81 jaunietis no 31 Eiropas valstīm. Nometnes moto ir „Eiropa jaunatnei – bez robežām”.
1992. gadā Auslandsgesellschaft Sachsen-Anhalt bija iniciators pasākumam, kur pārmaiņas, kas Eiropā notika ekonomikas un politikas jomā caur savām prioritātēm justu arī jaunatne. Jau no sākuma EC ir projekts, kurā tiek pievērsta uzmanība jauniešu integrācijai no austrum- un dienvideiropas valstīm. Tagad sadarbība notiek jau starp 30 Eiropas valstīm. Nometnes laikā ar dalībnieku iesaistīšanos tiek veidota daudzveidīga aktivitāšu programma.
Uzsvars tiek likts uz atšķirīgo starp dažādām valstīm, kultūrām un mentalitātēm, kā arī uz tiekšanos pēc vienotas nākotnes izpratnes par Eiropu. EC darbojas kā spoguļattēls Eiropā notiekošajiem sabiedriskajiem procesiem un kultūras daudzveidībai. EC laikā tiek piedāvāts plašs klāsts darbnīcu, diskusiju, izglītojošo spēļu, tiek veidotas izstādes, filmas, performances, koncerti, dejas un dziesmas, lai nonāktu līdz kopīgam dialogam. Eiropas daudzveidība izpaužas kultūras naktī, internacionālajā bufetē, prezentācijās. Nometnes dalībnieki savas uzturēšanās laikā veic arī sabiedriski aktīvu darbu – vides, kultūras objektu un pieminekļu sakopšanu un atjaunošanu. Dažkārt sanāk, ka EC dalībnieki paātrina projektu realizēšanu konkrētajās pilsētās. EC daudzveidīgais raksturs nozīmē arī internacionālu organizatoru grupu. Tiek rīkoti semināri, lai sagatavotu topošos nometnes vadītājus un noteikti iedrošinātu pašiem īstenot līdzīgas idejas. Arī šogad nometnē piedalījās divi dalībnieki no Latvijas (Lāsma Zeipe un Agnese Ziemele), kā arī viens cilvēks organizatoru komandā (Gvido Kubulnieks). Vairāk informācijas par Eurocamp – www.eurocamp-agsa.eu
Daži dalībnieki un organizatori dalās savās pārdomās par nometni:
Meyer Wolfgang, 47 /Vācija/ EC vadītājs.
Šogad EC svinēja savu pilngadības dzimšanas dienu un ir gandarījums atskatīties, kā šī nometne gluži kā bērns ir audzis un izveidojies pa visiem šim gadiem un ieguvis savu raksturu un personību. Pie manis pirms 18 gadiem piedāvājums vadīt šo nometni atnāca negaidīti un tas, ka to daru vēl šodien noteikti ir mans ideālisms un mana interese par vēsturi. Sākumā tas bija vairāk prieka pēc. Beidzot cilvēki nebija iesprostoti robežās un varēja brīvāk ceļot. Tad lēnām sākām domāt, kā lai nometni padara saturīgāku arī pamācošāku. Radās idejas par nacionālo ēdienu vakaru, teātri, kultūras nakti. Agrāk EC bija kā liela ģimene. Bet tagad jaunieši no valstīm grib vairāk diskutēt, attīstīties caur atšķirīgo. Ar EC man jau saistās turpmākie sapņi. Gribētos lai EC veidošanā vairāk iesaistās dalībnieki, lai šāda tipa nometnes starp dažādām valstīm notiktu arī citās valstīs un lai EC turpinātu eksistēt vēl ilgi un vēl joprojām spētu ik gadu sagādāt tik daudz prieka un gandarījuma.
Olga Kochubey, 21/Krievija/
Studē pedagoģiju.
Pēc šīm trim nedēļām jūtos nogurusi, bet neizsakāmi gandarīta par paveikto. Pirms diviem gadiem pati biju dalībnieks, bet šogad biju viena no organizatoriem. Pagājušogad apmeklēju seminārus un biju komandā, lai jau varētu sākt tapt šī gada nometne. Tā ir internacionāla pieredze. Ar cilvēkiem no dažādām valstīm strādāt kopā ir pavisam savādāk. Tas ir lielāks izaicinājums un arī gandarījums. Pati arī Krievijā organizēju pasākumus, saistītus ar vācu kultūru. Šeit piedāvātie treniņi ir palīdzējuši man attīstīties. EC ir iespēja pārvarēt dažādas robežas. Gan valodas, gan iekšējos kompleksus. Bija interesanti, ka no rietumiem bija tik maz cilvēku, bet tas laikam ir izskaidrojams ar to, ka austrumi grib būt tuvāk rietumiem. Nākotni noteikti gribu saistīt ar projektu realizēšanu. EC ir paliekošs iespaids, ko varu novēlēt katram piedzīvot.
Markus Förster, 25 /Vācija/ Ģermānistikas un politoloģijas students. Rakstnieks, aktieris.
EC uzskatu par savdabīgu projekta veidu, kurā tiek uzburts ideāls pasaules modelis. Pats šo nometni apmeklēju, kad man bija 19 gadu, bet tagad jau piecus gadus darbojos kā līdzorganizators. Varu atzīt, ka katru gadu ir savādāk. No vienas valsts nāk ļoti dažādi cilvēki. Tas ir vairāk pedagoģiskais darbs, jo caur dažādām aktivitātēm ir jānonāk līdz mērķim – prieka, draudzības, tolerances. Tas cik ļoti mainās, ir atkarīgs no paša cilvēka. Varu teikt, ka šīs nometnes iedarbība ir ilglaicīga un pārmaiņas var būt ari pēc kāda laika, jo paliek daudzi kontakti, draugi, informācija. Nebiju nekad domājis, piem., braukt uz Krieviju, bet savā pirmajā nometne iepazinos ar meiteni no Krievijas un viņa mani uzaicināja – tas bija nometnes iespaidā un neaizmirstami. Šī nometne bija mierīgāka nekā iepriekšējās. Harmoniskāka. Dažkārt valstis nav runājušas savā starpā. Man nepatīk domāt robežās. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka, nevis viņa nacionālās piederības. Bet dažkārt liekas, ka šādi projekti veido ari ideālistisku un nepareizu priekšstatu pat valstīm.
Silja Lehtonen, 21 /Somija/ Studē valodas zinātni.
Informācija par nometni bija universitātes e-pastā. Esmu vairāk kā apmierināta, ka esmu šeit. Noteikti negribētu šos kontaktus pazaudēt. Ir interesanti, ka dzīvojām pilī nevis viesnīcā. Ir svarīgi vienmēr dzīvot ar attīstības garšu un virzīties uz priekšu. Biju pārsteigta, ka visi šie jaunieši īstenībā bija tik pieauguši. Tas, ka par nopietnām lietām mācījāmies caur nenopietno – spēlēm. Šī ir laba iespēja redzēt pasauli citām acīm. Ir atšķirības starp austrumiem un dienvidiem. Cilvēki no dienvidiem vienmēr jūtas pagodināti, ja var kādam ko dot, bet cilvēki no austrumiem vienmēr grib norēķināties. Cilvēki veidojas no kultūrām, laika apstākļiem.
Sercan Kara, 21 /Turcija/ Studē biznesa administrāciju.
Praksē strādāju DAAD. Un uz turieni atnāca piedāvājums par EC. Sākumā piedāvāt iespēju gribēja kādam citam, bet pēkšņi abi cilvēki atteica un 3 dienas pirms nometnes sākšanās es posos ceļā. Noteikti jau tagad esmu pārliecināts, ka šos cilvēkus gribēšu satikt arī pēc vairākiem gadiem. Tas ir unikāli, ka tik īsā laikā ir iespējams nodibināt kontaktus no tik daudzām valstīm. Jauniešu konferencē man bija iespēja iejusties Eiropas komisijas prezidenta ādā. Bija iespēja uzņemties šo atbildību. Noteikti kādreiz gribētu kļūt par Turcijas ārlietu ministru un pārstāvēt savu valsti. Jauniešu konference man patika vislabāk – vide bija ļoti reāla - ar preses centriem, žurnālistiem, komisiju un valstu pārstāvjiem. Izveidojām speciāli kompromitējošas astoņas tēzes, lai diskusijas būtu spraigākas un tas, ka tika pieņemtas tikai divas nozīmē, ka dalībnieki uztvēra nopietni savas valsts intereses. Viskarstākās diskusijas izraisīja iztikas līdzekļu minimuma apspriešana.
Sarah Mair,18 /Itālija/
Par nometni uzzināju no mātes draudzenes, kura strādā ar jaunatni saistītā organizācijā. Ir grūti atvadīties, jo 3 nedēļas bija laiks, lai kārtīgi satuvinātos. Biju grupā, kura atjaunoja pludmales volejbola vietu un iekārtoja atpūtas vietu pie avota. Sākumā bija grūtības ar komunikāciju, bet darbs palīdzēja. Biju pārsteigta, ka jaunieši, kuri prot vācu valodu un studē ģermānistiku bija tieši šeit. Uzskatu, ka atšķirības starp valstīm pastāv tikai saimnieciskajā un ekonomikas nozarē. Agrāk nezināju, ka Rumānijā ir tādas problēmas ar pārtiku. Zināšanas veido sapratni. Ir padarīta laba darba sajūta. EC noteikti to veicina. Šeit sastapās ļoti dažādi pretpoli un tas īpaši izpaudās jauniešu konferencē. Bet tos caur diskusijām izdevās pārvarēt. Pati arī darbojos dažādās organizācijās un dažas dienas nedēļā pavadu rīkojot bērniem pasākumus. Domāju, ka jaunatne ir mūsu nākotne.
Lāsma Zeipe, 21 /Latvija/ Studē vācu filoloģiju.
Ieguvumi katram dalībniekam ir individuāli. Runa nav par došanu, bet gan to, cik pats cilvēks ir spējīgs uzsūkt visu jauno. Šīs trīs nedēļas ir pārbaudījums tam, ko mēs paši vēlamies no dzīves sasniegt. EC ir tāds īss iestudējums, kurš īsā laikā posmā sniedz konkrētas iespējas.
Šī nometne ir labs treniņš turpmākai dzīvei, jo – ja cilvēks, kurš iepriekš nav bijis pārliecināts par savām spējām, pēkšņi pārvar savus aizspriedumus un redz, ka viņam izdodas, arī pēc šim trim nedēļām cenšas uz kaut ko tiekties. Šī nometne ir nedaudz arī pārbaudījums latvieša mentalitātei, jo EC ir daudzu tautību apvienojums un pat daža laba karstasinīga tautas deja var būt pārbaudījums latvieša piezemētībai. Es tagad nesaku, ka visiem latviešiem būtu jāmaina savs „es” – varbūt tieši mūsu mentalitātei raksturīgā atturība padara mūs citu acīs īpašus.
Vairāk informācijas par Eurocamp un pārējiem Sachsen-Anhalt piedāvātajiem pasākumiem–
__________________________
Agnese Ziemele

