Suns – cilvēka labākais draugs, cālītis – labākās pusdienas?

Kādu dienu Bez Tabu rāda sižetu par zirga gaļu desās. To ierosina kāds skatītājs, kurš ir satraucies, jo viņam tas neliekas ētiski. Tajā pašā laikā jautājums, vai ir ētiski ēst govju un cūku gaļu izskan krietni retāk, lai gan nekādas īpašas starpības, starp govi un zirgu patiesībā nav. Cilvēki rauc sejas riebumā izdzirdot par korejiešiem, kuri ēd suņa gaļu, skatās dzīvnieku patversmju mājaslapas un runā par nabaga kaķīšiem, bet paši katru dienu biezām šķēlēm griež desu un grauž vistu stilbiņus, cenšoties nedomāt par to, no kurienes šis ēdiens nācis, un par to, ka sāp taču visiem. Reizēm šāda saskaršanās ar gaļas īsto dabu ir tā, kas pievērš cilvēku veģetārismam. Zane Dziļuma, dzimusi un augusi rīdziniece, par veģetārieti kļuva tieši šādā veidā. „Kādu dienu mana mamma, pārnākot mājās, iedeva man paturēt maisiņu. Pēkšņi no tā uz paklāja sāka pilēt asinis. Ielūkojos iekšā, bet tur- svaigi kautas mežacūkas gaļa. Par veģetārismu biju domājusi arī līdz tam mirklim, bet šis skats, no kura man palika slikti, mani galīgi pievērsa veģetārismam. No sākuma domāju, ka neēdīšu tikai šo mežacūku. Tad pagāja nedēļa bez gaļas, divas – un es sapratu, ka jūtos labi un esmu kļuvusi par veģetārieti”.

Cīsiņi auduma maisiņā.

Aizvien vairāk cilvēku domā par planētas nākotni un cenšas rūpēties par vidi. Lieto auduma kulītes plastmasas maisiņu vietā un vienmēr izslēdz elektrību izejot no istabas. Kāda gan veģetārismam saistība ar ekoloģiju un planētas glābšanu? Gaļas sagatavošana ir ļoti resursietilpīga. Viena no pasaules lielajām problēmām ir dzeramā ūdens trūkums. Šobrīd cilvēce gadā izmanto par 160 miljardiem tonnu ūdens vairāk, nekā tiek atjaunots lietus veidā. Šobrīd cilvēki aizvien vairāk un vairāk izmanto ūdeni no pazemes avotiem, kas nav bezgalīgi. Mēs zaudējam 6% no pasaules saldūdens krājumiem gadā. 90% no visa patērētā ūdens tiek izmantoti ēdiena ražošanai. Lai izaudzētu kilogramu graudu, nepieciešami 200 litri ūdens. 20 000 litru ūdens ir nepieciešami, lai radītu kilogramu liellopa gaļas. Kornelas universitātes speciālisti uzsver, ka dzīvnieku olbaltuma ražošanai ir nepieciešams vismaz astoņas reizes vairāk fosilā kurināmā nekā augu olbaltuma ražošanai, lai gan iegūtais dzīvnieku olbaltums ir tikai 1,4 reizes barojošāks par tādu pašu augu olbaltuma daudzumu. Piemēram, Spānijā viena no lielākajām vides problēmām ir nespēja tikt galā ar mājlopu mēslu daudzumu, kuri pārsātina augsni līdz tajā vairs nekas nespēj augt, kā arī rada neizturamu smaku un piesārņo upes un citas ūdenstilpnes laikā, kad dzeramā ūdens paliek mazāk un mazāk. Attīstītajās valstīs mājlopiem tiek izbarota lielākā daļa no ikgadējās labības ražas. Piemēram, saskaņā ar USA Department of Agriculture datiem Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni 90% sojas, 80% kukurūzas un 70% graudu ražas apēd fermas dzīvnieki. Visi ganāmpulki pasaulē kopumā patērē tik daudz pārtikas, ka enerģētiskās vērtības ziņā nodrošinātu pat 8,7 miljardus cilvēku, – tātad tie patērē vairāk nekā visi planētas iedzīvotāji kopā. Graudi, kas varētu pabarot badā mirstošus cilvēkus, tiek izbaroti govīm un cūkām, lai mēs varētu ēst savu desas luņķi, kas mums nemaz nav vajadzīgs. Pasaule piedzīvo ēdiena krīzi – agresīvās zemkopības un globālās sasilšanas dēļ samazinās teritoriju daudzums, ko var izmantot zemkopībai. Palielinās cilvēku skaits un, līdz ar to arī gaļas patēriņš. Tiek izmantoti pazemes ūdens krājumi, kuri reiz beigsies. Cilvēkiem ir jāsāk domāt, kā saglabāt šo planētu apdzīvojamu arī mūsu bērniem un bērnubērniem. Veģetārisms ir svarīgs solis vides aizsardzībā.

Gaļa ir cilvēkam nepieciešama... lai vairāk slimotu

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki baidās kļūt par veģetāriešiem ir uztraukums par savu veselību. Svarīgākās uzturvielas, ko iegūst no gaļas, ir olbaltumvielas, dzelzs un B grupas vitamīni. To visu var uzņemt āri ar augu valsts produktiem. Pat Latvijas Republikas Veselības ministrija, atbildot uz vides aktīvistu vēstuli, ir atzinusi, ka veģetāriešu un vegānu uzturs ir veselīgs un augu valsts pārtikas produkti spēj sniegt cilvēkam visas nepieciešamās uzturvielas. Protams, veģetārs uzturs pats par sevi nav veselīgs- tam ir jābūt sabalansētam un dažādam. Piemēram, pākšaugi un rieksti ir veģetāriešu labākie draugi, jo tie ir bagāti ar visiem trim: gan olbaltumvielām, gan dzelzi, gan B grupas vitamīniem. Gaļas ēšana cilvēka veselībai ne tikai nav nepieciešama, bet daudzu pētnieku prāt ir pat kaitīga. Nobela prēmijas laureāts, krievu ārsts I. Mečņikovs norādīja, ka gaļas ēšana veicina priekšlaicīgu novecošanu. Arī medicīnas doktora Viljama Kastelli pētījumi parāda, ka veģetārieši dzīvo vidēji 3–6 gadus ilgāk nekā gaļēdāji. Gaļas pārstrādes procesam nepieciešamas aptuveni piecas dienas (veģetārai pārtikai šis pats process ilgst 1,5–2 dienas). Šajā laikā gaļas pūšanas produkti saskarē ar gremošanas orgāniem tos saindē, izraisot priekšlaicīgu organisma novecošanu, kā arī kuņģa un zarnu trakta problēmas. Ar veģetāro uzturu tiek uzņemts mazāk kaitīgo ķīmisko vielu, piemēram, mazāk smago metālu un pesticīdu, kuri īpaši lielā koncentrācijā uzkrājas dzīvnieku aknās, nierēs un taukaudos. Ir vairāk nekā 20 000 dažādu zāļu (ieskaitot sterolus, antibiotikas, augšanas hormonus u. c. veterinārās zāles), ar kurām baro mājlopus, lai paātrinātu to augšanu, uzlabotu gaļas krāsu. Kad jūs ēdat govs gaļu, jūs pārsātināt savu organismu ar koncentrētām ķimikālijām, kas uzkrātas visā dzīvnieka dzīves laikā no visiem augiem, ko viņš ir apēdis. Nokaušanas brīdī, kā arī redzot to, kā tiek nogalināti viņa sugas brāļi, dzīvnieks piedzīvo šausmas, bailes, paniku. Viņa asinīs palielinās hormonu un adrenalīna daudzums, kas saglabājas nokautā dzīvnieka ķermenī un kļūst par iemeslu cilvēka audu saindēšanai. Amerikāņu Uztura institūta datos teikts, ka “pēkšņi nokautu dzīvnieku gaļa pārsātināta ar indīgām asinīm”. Gaļa satur apmēram 14 reizes vairāk ķīmisko pesticīdu nekā augi, un, domājams, tas ir vēl viens iemesls, kas veicina saslimstību ar vēzi. 12 gadus ilgie pētījumi Anglijā apstiprināja, ka no saslimšanas ar vēzi līdz 40% gadījumu iespējams izvairīties, lietojot veģetāru pārtiku, par 20% ir mazāks risks mirt no jebkuras citas slimības. 40 pētnieku grupas pētījums Francijā „Gaļa, zivs un kolorektālā vēža risks: Eiropas vēža un barības vielu perspektīvais pētījums” apstiprināja pozitīvu saistību starp gaļas lietošanu un kolorektālo vēzi (zarnu vēzis) American Heart Association, atsaucoties uz vairākiem pētījumiem, informē, ka veģetāriešiem ir mazāks aptaukošanās un augsta asinsspiediena risks, kā arī mazāks risks saslimt ar cukura diabētu, sirds slimībām un vēzi. Veģetāriete Zane Pūpola, ko draugi dēvē Čaiņiku ir enerģiska, skaļa un ciniska. Pretstats stereotipam par vājo un trauslo veģetārieti. Zane atzīst, ka, kopš kļuvusi par veģetārieti, krietni retāk saaukstējas, kā arī vienkārši jūtas enerģiskāka un stiprāka.

Varbūt veģetārisma jautājumam pieejam no nepareizās puses. Tā vietā, lai jautātu veģetāriešiem, kāpēc viņi neēd gaļu, gaļēdājiem vajadzētu pajautāt sev, kāpēc viņi to ēd. Tāpēc ka tā vienmēr ir bijis? Šo argumentu izmantoja arī pret tiem, kas cīnījās pret verdzību un par sieviešu tiesībām. Tas, ka kāda parādība ir pastāvējusi ļoti ilgi, neko neliecina par tās labumu vai nepieciešamību. Slinkums? Ļoti garšo gaļa? Vai tie ir pietiekami iemesli, lai bojātu ne tikai savu veselību, bet arī vidi, radītu sāpes dzīvām būtnēm un dzīvotu uz nabadzīgo pasaules reģionu rēķina.

Raksta sagatavošanā izmantoti mājaslapas www.vegetarisms.lv materiāli

Mairita Lūse