Neskatoties uz mūsu valstī esošo ekonomisko krīzi un tās negatīvo iespaidu uz izglītības sistēmu (mazo rajonu skolu slēgšana un apvienošana, skolotāju piemaksu par kvalitāti noņemšana), Latvijā bērniem ir lielākas iespējas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību nekā vairumā pasaules valstu.

Potenciālās problēmas, ar kurām saskarsies lauku bērni un viņu vecāki mazo rajonu skolu apvienošanas gadījumos (galvenokārt problēmas ar izbraukāšanu uz  attālu mācību iestādi, kas apgrūtina arī interešu izglītības iespējas) diemžēl nav nekāds retums vairumā pasaules valstu. Lielākajā daļā attīstības valstu bērni saskaras arī ar citām izglītību kavējošām problēmām. Būtībā nopietnākā no tām un reizē ļoti grūti risināma problēma ir nelegālais bērnu darbs. Visai pārsteidzošs šķiet fakts, ka bērnu nelegālais darbs ir izplatīts arī tādās ekonomiskās lielvalstīs kā ASV, kur apm. 800 000 bērnu vecumā no 5 līdz 8 gadiem strādā lauku darbus kā sezonas strādnieki (likumīgi šādos darbos bērnus var sākt nodarbināt no 10 gadu vecuma). Taču visvairāk bērnu nelegālais darbs tiek izmantots Dienvidāzijas valstīs.

Pēdējo mēnešu laikā pasaules masu medijos bieži apspēlētā Zimbabves krīze kārtējo reizi izsaukusi cilvēktiesību aizstāvju protestus, pateicoties holēras epidēmijai, kura sākās septembra valstī vidū. Šis notikums parāda necilvēcīgos dzīves apstākļus, kādos agrāk bagātās Āfrikas valsts iedzīvotāji spiesti uzturēties pašlaik. Holēras (akūta zarnu infekcijas slimība, ko izraisa mikroorganisms – holēras fibrions, kurš ārvidē sastopams inficēto cilvēku izkārnījumos un vēmekļos; inficēties ar šo slimību iespējams, lietojot uzturā neattīrītu ūdeni un inficētus pārtikas produktus) straujā izplatība notikusi, pateicoties nekvalitatīvai notekūdeņu attīrīšanai, katastrofālam ūdens un pārtikas trūkumam.